#parbūtisko
mākslas valodā izgaismot un pievērst uzmanību garīgās veselības un atkarības problemātikai Latvijā
Projekta DIVI 9 komanda savu kustību ir uzsākusi patiesu notikumu un sajūtu vadīti. 2020. gada maijā savu dzīvi pāragri beidza draugs, dēls, mūzikas producents un mākslinieks Matīss Runtulis. Šis fakts ir satricinājis daudzus – sevišķi jaunās paaudzes māksliniekus, kuri paši bieži jūtas nepasargāti un ir nācies nonākt situācijā, kad nav iespējams saredzēt izeju un rast risinājumus savas personiskās brīvības atgūšanai caur patiesas mākslas radīšanu. Matīsa stāsts nav vienīgais, kas vēsta par to cik grūts un pārdzīvojumu pilns var būt jauna cilvēka ceļš. Daudzi ir saskārušies un vēl aizvien turpina saskarties ar līdzīgu problēmu un pārdomu spektru.
“Mēs esam tikai sēklas,kas šeit dzimušas, lai augtu.”
/Matīss Runtulis/*
Problēmas aktualitāti pierāda statistikas dati. Par kopējo standartizēto mirstību no pašnāvībām ES dalībvalstīs liecina, ka Latvija atrodas 2. vietā ES dalībvalstu vidū, un tie ir aptuveni divas reizes augstāki nekā vidēji Eiropā.
Augsta riska narkotiku lietošana Latvijā galvenokārt ir saistīta ar opioīdu un amfetamīnu lietošanu. Tika aprēķināts, ka 2017. gadā Latvijā bija apmēram 7 100 augsta riska opioīdu lietotāju. Tā paša pētījuma ietvaros tika konstatēti 2234 augsta riska amfetamīna lietotāju. 2016. gadā personu skaits, kuras injicē narkotikas, ir 6 uz 1000 pieaugušiem iedzīvotājiem. Tomēr šeit jāatzīmē, ka statistika uzrāda tikai tos cilvēkus, kuri ārstējas vai ir nokļuvuši uzskaitē. Patiesie skaitļi varētu būt daudz lielāki, un šajā jomā trūkst ne tikai pašas informācijas par esošo situāciju, bet arī sabiedrības izglītošana.
Saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesora un psihiatra Elmāra Rancāna 2017. gadā veiktajā pētījumā norādīto, Latvijā katru gadu ar depresiju slimo 115 000 cilvēku.
Bet ambulatorā centra „Veldre” vadītājs, psihiatrs Māris Taube atzīst, ka katrs desmitais, kurš apmeklē ģimenes ārstu, slimo ar depresiju. Tomēr realitātē “redzami” (tie, kas ārstējas pie ģimenes ārstiem vai psihiatriem) ir tikai 1 līdz 2%, pārējie vai nu ignorē simptomus, vai “ārstējas” pašu spēkiem, kā nu māk – kāds ar nomierinošām tējām un aptiekās pieejamiem bezrecepšu līdzekļiem, cits – ar alkoholu.
stigma un aizspriedumi noved pie lielām traģēdijām
Pētījumu dati liecina, ka Latvijas sabiedrībā pastāv stigmatizējoša attieksme pret indivīdiem ar psihiskām saslimšanām. Sabiedrība nav gatava sociāli pieņemt cilvēkus, kuri slimo vai ir slimojuši ar kādu psihisku saslimšanu.
Pie stigmas mazināšanas ir jāstrādā gandrīz nepārtraukti, jo ik pēc pāris gadiem nomainās paaudze, kas atkal nav neko dzirdējuši par depresiju. Psihisko traucējumu noliegums sabiedrībā ir tāds apbrīnas vērts fenomens. Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo samazināšanai mērķētas kampaņas ir krietni biežāk un pamanāmākas, salīdzinot ar psihiskās veselības kampaņām, lai gan kaitējums sabiedrībai no psihiskās veselības problēmām ir trīs reizes lielāks.
/Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds/
Stigmas mazināšanai par cilvēkiem ar psihiska rakstura traucējumiem ir milzīga nozīme sabiedrības veselības uzlabošanā, jo šobrīd cilvēki ar psihiskiem traucējumiem – depresiju, bipolārajiem traucējumiem, šizofrēniju – ir viens no vismazāk aizsargātajiem sabiedrības slāņiem. Ja ar veģetatīvo distoniju un depresiju sirgstošie pacienti vēl piekrīt medijos dalīties ar saviem personīgajiem stāstiem, par smagākām diagnozēm tikpat kā neko nedzirdam. Šis informācijas vakuums rada maldinošu iespaidu, ka šie cilvēki mūsu sabiedrībā neeksistē.
“Man ir prieks, ka mūsdienās arvien vairāk runā par “izdegšanas sindromu”. Diemžēl tas joprojām tiek aplūkots kā personas problēma, slimība, nespēja, nevis kā zīme, ka varbūt kaut kas nav kārtībā ar sistēmu. Trauksme ir publiskais noslēpums – no tās cieš visi, bet domā, ka tā ir viņu personiskā vaina. Kamēr mēs to turpinām turēt noslēpumā, tā turpina barot kapitālismu – mēs cits citam neļaujam apstāties un turpinām ar saviem ķermeņiem ražot šo burvju degvielu, bez kuras kapitālisms nonīktu kā malduguns.”
/Dzejniece un performanču māksliniece Agnese Krivade/**
māksla aizspriedumu mazināšanai
“Atteikšanās palikt mierā, gatavība pārmēru riskēt savu apsēstību labā ir tā, kas atšķir māksliniekus no izklaidētājiem un dažus māksliniekus mūsu visu labā vērš
meklētājos.”
meklētājos.”
/Rakstnieks Džons Apdaiks/
Māksla ir meklējumu ceļš, kas sniedz iespēju eksperimentēt un manipulēt ar telpu, vidi un uztveri, tā pat kā paši mākslinieki bieži vien eksperimentē ar savu dzīvi, meklējot jaunus veidus kā dzīvot, redzēt un domāt. Mēģinot paplašināt savas dvēseles brīvību, jauniem cilvēkiem mākslas pasaulē nereti nākas pretototies novecojušai vai nelabvēlīgai sistēmai. Vai salūzt pašiem.
“Pastiprināti iedziļinājos lietas būtībā – cēloņu un seku likumsakarībās – Latvijas kontekstā, kad personīgi izgāju cauri traģiskai pieredzei, jo aizgāja mūsu draugs Matīss. Šķiet, ka cilvēki neiedziļinās situācijā, ja tas neskar pašus, radiniekus, draugus vai paziņas, tieši tāpēc ir ļoti svarīgi par to runāt.
Daloties pārdzīvojumā draugu starpā, mēs kļuvām atklātāki kā jebkad, ieklausījāmies savos dvēseles dziļumos un ieraudzījām, ka notiekošajam ir daudz plašāks mērogs. Ir pēdējais laiks pievērsties būtiskajam, būt atklātiem un uzmanīgiem pret sevi un saviem līdzcilvēkiem.
Pārliecinājos, ka mūsu valstī ir daudz gudru cilvēku un izcilu speciālistu, kas šo problemātiku saprot un ar visiem pieejamajiem resursiem to risina, tomēr ir arī citi mehānismi, kurus būtiski ir mainīt. Lai cik banāli tas neskanētu, bet sarūsējušie zobrati vispirms jāizkustina katram sevī pašā.
Mēs kā mākslinieki varam daudz ko darīt. Un patiesībā mēs jau darām un vienmēr esam darījuši, tikai katrs savā nozarē. Laikmetīgās mākslas notikumi nepārprotami reflektē nepieciešamību pēc mūsdienu sabiedrības patērējošo vērtību steidzamas pārvērtēšanas. Bet tā vietā, lai tikai paustu izmisumu un ciniski atspoguļotu nolemtības un bezizejas atmosfēru, daudzi mākslinieki meklē un piedāvā risinājumus. Tik ļoti nepieciešamo glābšanos ideālā sapņu pasaulē, kas atgādina nepadoties un turpināt tiekties pēc skaistā un labā. Kā arī reālus risinājumus, kur māksla ir kā metode pētniecībai un izkausē robežas starp mākslu, zinātni, tehnoloģijām u.c. nozarēm.
Projekts DIVI 9 ir platforma, kur dažādu jomu māksliniekiem būs iespēja sadarboties un apvienot šī nodoma spēku, lai tas rezonētu un tiktu sadzirdēts plašā mērogā.
Kamēr valsts sektors un veselības aprūpes jomas speciālisti meklē risinājumus savā nozarē un cīnās ar pamatīgām sekām, māksla ir spēcīgs instruments, kas izpratni šai problemātikai var veidot emocionālos līmeņos, cenšoties aizsnigt tās cēloņus. Tieši emocionālie līmeņi ir tie, kurus ir būtiski sakustināt, lai mēs ātrāk tiktu uz priekšu – atcerētos dvēseles vērtības, kļūtu apzinātāki pret sevi un līdzilvēkiem, pievērstos tam, kas ir patiesi svarīgs. Emocionālā inteliģence ir svarīga atslēga šim procesam un mums, māksliniekiem, tai ir piekļuve.”
/DIVI 9 projektu vadītāja Marta Mēness/
sociāls aktīvisms mākslā
Daudzviet Rietumeiropā, kā arī vairākās Austrumu kaimiņvalstīs, laikmetīgajā mākslā novērojama aktīva interese un iesaistīšanās sociālu problēmu risināšanā. Turpretī Baltijas valstīs, lai arī nenoliedzami noris pilsoniskās sabiedrības un tostarp arī aktīvisma attīstība, mākslas aktīvisms jeb aktīvisms mākslā, gan jaunākās paaudzes mākslinieku, gan kuratoru radošajā darbā vēl joprojām ir retums. Tas gan nenozīmē, ka jaunos māksliniekus neinteresē lokāli un globāli aktuāli sociālpolitiski jautājumi, drīzāk vēsturiski trūkst šādas – mērķtiecīgi aktīvas mākslas pieredzes un tradīcijas.
Projekts DIVI 9 ar savu radošo darbību šādu tradīciju vēlas stiprināt, pievēršoties mentālās veselības un atkarības problemātikai Latvijā. Pašlaik mūsu komandā ir jau vairāk kā 30 savu jomu profesionāļi : režisori, horeogrāfi, producenti, performanču mākslinieki, scenogrāfi, animatori, mūziķi, komponisti, vokālisti, audiovizuālo mediju mākslinieki, dokumnetālo filmu veidotāji, ilustratori un grafdizaineri, – Matīsa Runtuļa draugi un radošie biedri. Turpinot dalīties savās idejās ar radošo jomu pārstāvjiem, inteterese tikai turpina augt.
DIVI 9 uzsāk šo mākslas aktīvisma kustību Latvijā, daloties savā personīgajā pieredzes stāstā, tāpēc 2021. gada rudenī projekta DIVI 9 radošā komanda pieteiks pirmos divus mākslas notikumus: multimediālu izrādi “ŠĪ MĪLESTĪBA NEPĀRDODAS” un audiovizuālu mediju izstādi “MĀKSLA GARĀKAI DZĪVEI”. Tas būs pirmais projekta DIVI 9 solis pretim mūsu mērķim – pievērsties dvēseles izziņas procesiem un mākslas valodā izgaismot garīgās veselības un atkarības problemātiku Latvijā, kliedējot stigmu un veicinot emocionālo inteliģenci sabiedrībā.
Audiovizuālā izstāde “MĀKSLA GARĀKAI DZĪVEI” ir Projekta DIVI 9 sadarbība ar biedrību ASTE. Art, Science, Technology, Education (aste.gallery), kuras pamata darbība ir organizēt reģionālus un starptautiskus kultūras un izglītojošus pasākumus mediju un skaņas mākslas jomās, kā arī producēt jaunus mākslas darbus. Tā būs vairāk kā 10 mākslinieku koletīva audiovizuālu mākslas darbu ekspozīcija, kas radīta speciāli šim notikumam. Autori reflektēs par Projekta DIVI 9 tēmām, piedāvājot skatītājiem jaunas – garākas dzīves pieredzes.
Nedēļa no 2021. gada 15. septembra līdz 21. septembrim Sporta 2 kvartālā būs tematisku notikumu apvīta – katru dienu no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00 ikvienam interesentam gidu pavadībā būs iespēja apmeklēt audiovizuālu mediju izstādi “MĀKSLA GARĀKAI DZĪVEI, savukārt vakaros speciāli izveidotajā teātra zālē notiks multimediālā izrāde “ŠĪ MĪLESTĪBA NEPĀRDODAS”. Izrādes apmeklētājiem būs iespēja aplūkot izstādi stundu pirms un arī pēc izrādes.
Stāsts, ar kuru dalīsimies, būs ļoti personīgs, emocionāls un patiess. Iespējams varētu šķist, ka tēmas smagums un traģiskums pozitīvu rezonansi sabiedrībā neparedz, bet bez augstprātības ticam, ka tieši mākslinieks šos personīgos pārdzīvojuma procesus spēj transformēt un caur mākslu nodot skatītājam jau emocionāli pārstrādātā formātā.
projekta DIVI 9 īstermiņa mērķis ir
Multimediālu izrāžu “ŠĪ MĪLESTĪBA NEPĀRDODAS realizācija projekta “DIVI 9” nedēļas ietvaros, kas notiks no no 2021. gada 15. septembra līdz 21. septembrim, Sporta 2 kvartālā.
Audiovizuāls izstādes “MĀKSLA GARĀKAI DZĪVEI” realizācija sadarbībā ar biedrību ASTE. Art, Science, Technology, Education (aste.gallery), kas notiks no no 2021. gada 15. septembra līdz 21. septembrim, Sporta 2 kvartālā.
Sarunas uzsākšana #parbūtisko , sadarbojoties ar valsts sektoru un mentālās veselības aprūpes jomas speciālistiem.
projekta DIVI9 ilgtermiņa mērķi ir
Regulāri organizēt starpdisciplinārus mākslas projektus un radīt jaunas mākslas un kultūras sintēzes, kas pievēršas cilvēka individuālajiem izziņas procesiem, apvienojot līdzīgi domājošus māksliniekus u.c. jomu profesionāļus.
Pētīt sociālā mākslas aktīvisma prakses Eiropā, veidot valstu sadraudzības, organizēt apmaiņas pieredzes braucienus, realizējot sadarbības projektus internacionāli.
Sadarboties ar speciālistiem valsts un veselības aprūpes sektorā, lai kopīgi meklētu un atrastu risinājumus mentālās veselības un atkarības problemātikai Latvijā.
projekta DIVI 9 virsmērķi ir
Kvalitatīva mākslas jaunrade, kas pievēršas cilvēka apzinātībai un individualitātes realizācijai.
Vesela, laimīga, emocionāli inteliģenta Latvijas sabiedrība.
“Mēs iesim tuvāk un tuvāk,
jo tālāk vairs nav kur iet”
jo tālāk vairs nav kur iet”
/Imants Ziedonis/